2026. gada otrajā ceturksnī projektā "Automatizētās robežu uzraudzības infrastruktūra" turpinājās Latvijas austrumu robežas apsardzības tehnoloģiskā risinājuma izbūve un attīstība. Projekta īstenošana norit atbilstoši plānotajam grafikam. Pakāpeniski tiek veidota vienota un moderna robežuzraudzības infrastruktūra, kas jau šobrīd stiprina Valsts robežsardzes spēju efektīvi uzraudzīt Eiropas Savienības ārējo robežu, savlaicīgi konstatēt iespējamos pārkāpumus un operatīvi reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.
Latvijas–Baltkrievijas robežas pirmās kārtas izbūves 113 km garajā posma ir pabeigta projektēšana un posmā (113 km) projektēšana ir pabeigta, un visās darbu sadaļās rit būvdarbi. Līdz otrā ceturkšņa beigām izbūvēti jau 97% no plānotās inženiertīklu trases, uzstādīti 86% tehnoloģiskās infrastruktūras elementu, tostarp sadalnes skapji un videonovērošanas stabi, izbūvēti vairāk nekā 86 % datu pārraides tīkla, kā arī uzstādīti 76 % uzraudzības sistēmu iekārtu.
Viens no vienpadsmit būvobjektiem jau ir pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā. Pārējos objektos notiek izpilddokumentācijas saskaņošana, noslēdzošie testi un objektu nodošana ekspluatācijā, savukārt atsevišķās vietās būvdarbi vēl turpinās.
Latvijas–Baltkrievijas robežas otrās kārtas 60 km garajā posmā ir pabeigta projektēšana un līdz otrā ceturkšņa beigām izbūvēta visa plānotā 60 kilometru inženiertīklu trase, uzstādīti 98% tehnoloģiskās infrastruktūras elementu, izbūvēti 98 % datu pārraides tīkla un uzstādīti 70 % uzraudzības sistēmu iekārtu.
Savukārt 2026.gada otrajā ceturksnī turpinājās astotās kārtas (14,8 km) projektēšanas darbi.
Otrā ceturkšņa galvenie sasniegumi:
173 kilometri pilnībā izprojektētas robežas. Tuvojas noslēgumam pirmās kārtas infrastruktūras izbūve. Pilnā apjomā izbūvēta otrās kārtas inženiertīklu trase. Mūsdienīgas uzraudzības tehnoloģijas pakāpeniski veido vienotu un efektīvu robežuzraudzības sistēmu. Katrs paveiktais posms stiprina Latvijas un vienlaikus arī Eiropas Savienības ārējās robežas drošību.
Būtisks progress sasniegts arī Latvijas–Krievijas robežas piektajā kārtā, būvdarbi ir uzsākti visā aptvuveni 60km garajā posmā. Pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, sekmīgi pabeigta tranšeju rakšana un kabeļu ieguldīšana un šobrīd norisinās tehnoloģisko elementu montāža. Līdz otrā ceturkšņa beigām izbūvēti aptuveni 25 % no plānotās infrastruktūras. Šī gada trešajā ceturksnī paredzēts uzsākt infrastruktūras stiprināšanu pie pontoniem. Tāpat otrajā ceturksnī turpinājās darbs pie novērošanas torņu aprīkošanas ar tālās distances novērošanas tehnoloģijām. Šie risinājumi būtiski paplašinās robežas uzraudzības iespējas un ļaus efektīvāk kontrolēt valsts ārējo robežu arī sarežģītos apvidos.
Līdztekus jaunas infrastruktūras izbūvei tiek pilnveidota arī esošā tehnoloģiskā bāze. Turpinās Valsts robežsardzes novērošanas un sakaru torņu remonts un modernizācija, lai nodrošinātu to drošu, nepārtrauktu un ilgtspējīgu darbību. Šim mērķim noslēgti līgumi par:
novērošanas torņu apsardzes un ugunsdrošības sistēmu signālu pārraides nodrošināšanu uz Robežapsardzības nodaļām;
novērošanas un sakaru torņu zibens aizsardzības sistēmu un zemējuma kontūru remontu;
sakaru torņu vertikālās pacelšanās drošības iekārtu – kāpņu pretkritiena sistēmu – atjaunošanu, pārbaudi un atbilstības novērtēšanu;
novērošanas un sakaru torņu aizsarggaismu nomaiņu.
Projekts "Automatizētās robežu uzraudzības infrastruktūra" ir viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem Latvijas austrumu robežas drošībā pēdējos gados. Pakāpeniski ieviešot modernus tehnoloģiskos risinājumus, tiek stiprināta Valsts robežsardzes spēja savlaicīgi konstatēt iespējamos pārkāpumus, efektīvāk uzraudzīt robežu un operatīvi reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem, vienlaikus stiprinot arī Eiropas Savienības ārējās robežas drošību.
Projektu īsteno Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un Nodrošinājuma valsts aģentūru Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai ietvaros, kura vadošā iestāde Latvijā ir Iekšlietu ministrija.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.
Par publikācijas saturu atbild Valsts robežsardze.