Pirmdien, 21. jūnijā, Rīgas Brāļu kapos robežsargi pieminēja Latvijas brīvvalsts Robežsargu brigādes komandieri ģenerāli Ludvigu Bolšteinu un uzlika ziedus pie viņa atdusas vietas.
Pirms 81 gada 21.jūnijā, protestējot pret Latvijas Republikas okupāciju un PSRS varas izveidošanu Latvijā, nošāvās pirmais Robežsargu brigādes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins.
Robežsardzes ģenerālis L.Bolšteins bija tautas varonis, izcils un atbildīgs Latvijas armijas virsnieks un ievērojamākais augstākais robežsardzes vadītājs, kam starpkaru periodā bija nenovērtējams ieguldījums Neatkarības kara kaujās, Latvijas armijas un Aizsargu izveidē, Latvijas robežapsardzības pārveidošanā un Robežsargu brigādes attīstīšanā, kā arī Latvijas–PSRS pierobežā sabiedriskās un kultūras dzīves sekmēšanā.
Ģenerāļa sasniegumus apliecina viņa dienesta gaita, kas mūsdienās ir izcils piemērs katram robežsargam un karavīram kā mērķtiecīgi veidot izcila virsnieka karjeru.
Drīz pēc Latvijas proklamēšanas 1918.gada 28.decembrī kapteinis L.Bolšteins kā pieredzējis latviešu strēlnieku virsnieks, rādot piemēru citiem tautiešiem, brīvprātīgi iestājās jaundibinātajos Latvijas Republikas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. Liepājā viņš saformēja brīvprātīgo rotu 35 cilvēku sastāvā, kas bija viena no pirmajām rotām, kas papildināja leģendārā pulkveža O.Kalpaka bataljonu.[1] Drīz vien L.Bolšteinu iecēla par pulkveža J.Baloža brigādes štāba priekšnieku, un daži ,,kalpakieši” atmiņās bija minējuši lietas, par kurām nedrīkstēja runāt: ka daudzi nopelni, kuri tika pierakstīti J.Balodim, patiesībā piekrītot štāba priekšniekam L.Bolšteinam. 1919.gada 9.augustā pulkvedim–leitnantam L.Bolšteinam bija uzticēts formēt Latvijas armijas 9.Rēzeknes Kājnieku pulku. Paaugstināts par pulkvedi, kopā ar jaunizveidoto pulku L.Bolšteins piedalījās sīvās kaujās pret bermontiešiem Latgales atbrīvošanas operācijā. Savas stingrības un stājas dēļ L.Bolšteins ieguva iesauku ,,Dzelzs vīrs”. Par varonību cīņās pret bermontiešiem 1920.gadā pulkvedi apbalvoja ar diviem Lāčplēša Kara ordeņiem un Francijas Goda leģiona ordeni. [2]
1925.gada 17.februārī, ņemot vērā L.Bolšteina aktivitātes vietējā aizsargu grupā un iepriekšējos dienesta nopelnus, pulkvedi iecēla par Iekšlietu ministrijas Aizsargu priekšnieku[3]. Kad aizsargu vadību pārņēma kaujās pieredzējušais L.Bolšteins, triju gadu laikā viņš īstenoja nozīmīgas pārmaiņas, lai aizsargi kļūtu par stipru nacionālu un militāru spēku. Pēc viņa šajā amatā nāca vēl divi komandieri, bet L.Bolšteina devumu laika biedri vērtēja visaugstāk: organizācija bija izveidota pēc militārās struktūras principiem, to iedalot pulkos un bataljonos, likuma ietvaros bija nostiprinātas aizsargu pilnvaras un tiesības, kā arī regulāri bija organizētas aizsargu militārās mācības. L.Bolšteina reformu rezultātā aizsargi no policijas palīgspēka kļuva par armijas rezervi.
1928.gadā L.Bolšteins, sākot pildīt Robežapsardzības priekšnieka amata pienākumus, uzņēmās arī reformēt Latvijas robežapsardzības sistēmu. Viņa vadībā dienests pakāpeniski bija militarizēts, pakļaujot militārajai disciplīnai un jurisdikcijai. Veicot stingrāku robežsargu atlasi, Robežapsardzībā sāka pieņemt tikai tos kareivjus un instruktorus, kuriem bija priekšzīmīga dienesta gaita, laba veselība un kuri bija lojāli, godprātīgi cilvēki.
Savukārt 1935.gadā, pabeidzot reformu, nu jau būdams brigādes komandieris ģenerāļa pakāpē, viņš robežsargus apvienoja atsevišķā karaspēka vienībā – Robežsargu brigādē, kas laika gaitā iemantoja sabiedrības uzticību.
Tāpat ģenerālim L.Bolšteinam ir ievērojami nopelni starptautiskā līmenī. Ņemot vērā viņa diplomātiskumu un līdera spējas, no 1932.gada līdz 1937.gadam Ļ.Bolšteins kā Latvijas delegācijas vadītājs, pārstāvot Latvijas intereses Latvijas un Polijas jauktās robežkomisijā, cik tālu ļāva Latvijas politiskie aspekti, spēja sakārtot robežjautājumu ar kaimiņvalsti un vadīt valsts robežas izbūves darbus.[4]
Tāpat starptautiskā līmenī ģenerālis L.Bolštiens aktīvi attīstīja sadarbību ar Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Somijas robežapsardzības struktūrām. Par veiksmīgu sadarbību un ieguldījumu draudzību attiecību uzturēšanā L.Bolšteins saņēma kā atzinību vairākus ārvalstu apbalvojumus: Somijas Baltās Rozes ordeni (Valkoisen Ruusun ritarikunta) (II šķira), Somijas Aizsargu Nopelnu krustu (Suojeluskunnan sininen risti), Polijas Polonia Restituta ordeni (II šķira), Igaunijas Ērgļa ordeni (Kotkaristi teenetemärk) (II šķira), Lietuvas Ģedimina ordeni (Didžiojo Lietuvos Kunigaikščio Gedimino ordinas) (II šķira)[5].
Robežsargi L.Bolšteina vadībā bija gatavi uzsākt aktīvu bruņotu cīņu pret Padomju armiju, ja tā mēģinās ieiet Latvijā, taču Latvijas valdība faktiski aizliedza to darīt. Ģenerālis Bolšteins kā ievērojama militāra amatpersona un daudzu noslēpumu zinātājs, jo viņa rīcībā bija ļoti plaša izlūkdienesta informācija, kuru izpaužot varētu apdraudēt citus, bija skaudras izvēles priekšā – bēgt uz ārzemēm, tikt nomocītam čekas pagrabos vai kā īstenam virsniekam savu godu un dzimtenes mīlestību turēt augstāk nekā paša dzīvību. Viņa lojalitāti savai dzimtenei, tautai un valstij ļoti spilgti apliecina viņa 1940.gada 21.jūnijā vēstule priekšniecībai, kurā bija rakstīts ,,Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu, staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties. Ģen. Bolšteins”[6]. Esot 1940.gada traģisko notikumu epicentrā un apzinoties okupācijas spēku nolūkus, L.Bolšteinam, līdzās virsnieka goda jautājumam, par pašnāvību acīmredzot lika izšķirties arī tas, ka viņš saprata, kas viņu sagaida, un izvēlējās glābt daudzu citu cilvēku dzīvības.
No vēstures avotiem un tā laika preses var secināt, ka sabiedrībā ģenerālis L.Bolšteins kā tautas varonis bija iemantojis patiesu cieņu, savukārt karavīru, aizsargu un robežsargu vidū viņš bija liela autoritāte, kas izcēlās ar savu drošsirdīgumu, prasmīgu un stratēģisku vienību/dienestu komandēšanu, godprātīgu dienestu un disciplinētību un kas virsnieka godu un dzimtenes mīlestību vērtēja augstāk par savu dzīvību. Arī mūsdienās ģenerāļa vārds tiek pieminēts un Latvijas vēstures kontekstā viņa devums valsts aizsardzības nodrošināšanā tiek novērtēts. Jāatzīmē, ka tieši ģenerāļa L.Bolšteina izstrādātā robežapsardzības sistēma 1990.gados tika izmantota par pamatu, atjaunojot mūsdienu Latvijas Republikas valsts robežu un Robežsardzi.
Ģenerālis L.Bolšteins - izcila personība, kura vārdam bija, ir un būs nozīmīgs skanējums Latvijas armijas un Robežsardzes vēsturē!
Lai godinātu robežsardzes komandiera piemiņu, ik gadu viņa dzimšanas dienā – 5.februārī un viņa nāves dienā – 21.jūnijā Valsts robežsardze rīko atceres pasākumus Rīgas Brāļu kapos, kur, noliekot ziedus, iededzot sveces un ar klusuma brīdi pieminot, piedalās Latvijas robežsargi, armijas karavīri un pirmās brīvvalsts robežsargu tuvinieki.
[1] Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca / Latvijas Valsts vēstures arhīvs; iev.sarakst. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis; red. V.Veilands, B.Alksne. – Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Nordik, 1998. – 116.lp.
[2] Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiskā vārdnīca/ Latvijas Valsts vēstures arhīvs; grupas vad. M.Šenbergs; red. I.Antēna. – Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Jāņa sēta, 1995.- 88.lp.
[3] Turpat.
[4] Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. -72.lpp.
http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm, sk. 21.06.2021.
[5] L.Bolšteins. https://enciklopedija.lv/skirklis/95848-Ludvigs-Bol%C5%A1teins , sk. 16.02.2021.
[6] L.Bolšteina pirmsnāves vēstules noraksts. http://www.e-okupacijasmuzejs.lv/#!/lv/eksponats/0328, sk. 16.02.2021.