2014. gada 20. decembris
VRS-sniegtie-publiskie-pakalpojumi_baneris.gif
Informacija-par-VR-skersosanu-03.01.2012.gif
Uzticibas-talrunis-03.01.2012.gif
Diskusiju dokumenti
Valasprieki_baneris_18.09.2011.gif

Fotogalerija-baneris-2.gif

Krusu-zimes-un-nozimes-1.gif

Apsveikumi_baneris.gif

Latvija-Tu-zeme-sveta,-Tevi-sargat-musu-gods.gif

Latvijas robezsargu asociacija_logotips_baneris.gif

Uz sākumu >  >

 

Vīzu izsniegšanas kārtība, vīzu režīma nosacījumi ieceļojot un izceļojot


 

Vienotā jeb Šengenas vīza 

Vienotā jeb Šengenas vīza ir vīza, ar kuru ārzemnieks vīzā atļauto laiku var uzturēties Latvijā un pārējās Šengenas valstīs – Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Islandē, Itālijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā, Šveicē un Lihtenšteinā. Vienotajai vīzai ir divas kategorijas – A un C – atkarībā no ieceļošanas mērķa: 

A kategorija - Lidostas tranzītvīza

Šī vīza var tikt izsniegta, lai uzturētos Šengenas valsts lidostas starptautiskajā tranzīta zonā. Tā ir lidostas tranzītvīza, kas ir nepieciešama atsevišķu valstu pilsoņiem, kuriem Šengenas valsts lidostā ir jāpārsēžas no vienas lidmašīnas uz citu vai kuru lidmašīna nolaižas Šengenas valsts lidostā pa ceļam no vienas ne-Šengenas valsts uz citu ne-Šengenas valsti.

Vispārējā kārtībā lidostas tranzītvīzas, kas atļauj atrasties starptautiskajā tranzīta zonā, ir jāpieprasa Afganistānas, Bangladešas, Kongo Demokrātiskās Republikas, Eritrejas, Etiopijas, Ganas, Irānas, Irākas, Nigērijas, Pakistānas, Somālijas un Šrilankas pilsoņiem vai ārzemniekiem, kuri ceļo ar nosaukto valstu izdotajiem ceļošanas dokumentiem. Tomēr pastāv arī vairāki izņēmuma gadījumi, kad lidostas tranzītvīza šo valstu pilsoņiem nav vajadzīga. Par konkrēto gadījumu jākonsultējas pie pārstāvniecības konsulārās amatpersonas.

C kategorija - Īstermiņa vīza

Šī vīza tiek izsniegta īstermiņa vizītei Šengenas valstīs vai tranzītam caur Šengenas teritoriju. Tā ir īstermiņa vīza, kura atkarībā no ārzemnieka brauciena mērķa var tikt izsniegta vienai, divām vai vairākām ieceļošanas reizēm.

Vīzas derīguma termiņš nepārsniedz 5 gadus. Ieceļošanas reize ir reize, kad tiek šķērsota Šengenas robeža starp Šengenas valsti un ne-Šengenas valsti. Maksimālais laiks, ko ārzemnieks ar šādu vīzu var uzturēties Šengenas valstīs, ir 90 dienas pusgadā pēc pirmās reizes, kad ir šķērsota robeža starp Šengenas un ne-Šengenas valsti. Vienreizēju un divreizēju vīzu derīguma termiņš ietver arī papildtermiņu - 15 dienas, kas neskar vīzā noteikto uzturēšanās laiku. Tas nozīmē, ka vīzas termiņam, kādu ārzemnieks ir norādījis vīzas pieteikumā, izsniedzot vienreizēju vai divreizēju vīzu, tiek pieskaitītas 15 dienas. Līdz ar to ārzemnieks Šengenas valstu teritorijā var ieceļot un izceļot no tās visa vīzā norādītā derīguma termiņa laikā, taču uzturēties tik ilgi, cik norādīts vīzas ielīmes sadaļā "Uzturēšanās ilgums".

Tranzīta gadījumā atļautais uzturēšanās ilgums tiek noteikts atbilstoši laikam, kāds nepieciešams, lai šķērsotu šo valsti tranzītā. Lai saņemtu vīzu tranzītam, ceļošanas dokumentā jābūt galamērķa valsts vīzai, ja tāda ir nepieciešama.

D kategorija - Ilgtermiņa vīza

Ārzemniekam, kuram Latvijā ir nepieciešams uzturēties ilgāk nekā 90 dienas pusgadā, atkarībā no apstākļiem jāpieprasa ilgtermiņa vīza (vai uzturēšanās atļauja). 2010.gada 5.aprīlī ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, saskaņā ar kuru ārzemnieks, kuram ir derīga kādas Šengenas valsts izsniegta ilgtermiņa vīza, var ieceļot un uzturēties citu Šengenas valstu teritorijā līdz 90 dienām pusgadā.

Vīza ar ierobežoto teritoriālo derīgumu

Ja ārzemniekam nepieciešams ieceļot kādā Šengenas valstī, taču pastāv apstākļi, kas liedz izsniegt Šengenas vīzu, kas būtu derīga visās Šengenas valstīs, viņam var piešķirt vīzu ar ierobežotu teritoriālu derīgumu. Tas nozīmē, ka vīza ir derīga, lai ieceļotu, nevis visās Šengenas valstīs, bet tikai tajā(s), kas norādīta(s) vīzā. Ja vīzā ir norādīts, ka vīza ir derīga tikai Latvijā, tad citās Šengenas valstīs ar to ieceļot nevar.

Vīzas ar ierobežotu teritoriālu derīgumu var izsniegt gan tranzītam, gan īslaicīgai vizītei Šengenas valstī, kas nepārsniedz 90 dienas pusgadā.

Tranzītvīza - B kategorija

Līdz ar Vīzu kodeksa piemērošanas uzsākšanu no 2010.gada 5.aprīļa vairs netiek izsniegtas tranzīta jeb B kategorijas vīzas. Ja ārzemnieka ieceļošanas mērķis Šengenas teritorijā ir tranzīts, tiek izsniegta īstermiņa jeb C kategorijas vīza.

Tranzītvīzas jeb B kategorijas vīzas, kas ir izsniegtas līdz Vīzu kodeksa piemērošanas uzsākšanas brīdim 2010.gada 5.aprīlī, ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām.

Atbildīgās valsts noteikšana

Lai saņemtu Šengenas vīzu, ārzemniekam ir jāvēršas atbildīgās valsts pārstāvniecībā. "Atbildīgā valsts" ir valsts, kura ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz vīzas pieteikumu un kuras teritorijā atrodas vienīgais apmeklējuma mērķis.

Ja apmeklējumam ir vairāk kā viens ceļojuma mērķis, tad par atbildīgo valsti nosaka to, kuras teritorijā atrodas galvenais apmeklējuma mērķis (ņemot vērā uzturēšanās ilgumu vai nolūku).

Bet ja galveno mērķi nevar noteikt, tad par atbildīgo valsti uzskata pirmo valsti, kuras ārējo robežu ir plānojis šķērsot ārzemnieks, lai ieceļotu Šengenas telpā. Ja ieceļošanas mērķis ir tranzīts un tranzīts notiks tikai caur vienu dalībvalsti, tad atbildīgā valsts ir attiecīgā dalībvalsts. Ja tranzīts notiks caur vairākām dalībvalstīm, atbildīgā ir tā dalībvalsts, kuras ārējo robežu ārzemnieks ir plānojis šķērsot, lai sāktu tranzītu.

Ja ārzemniekam nepieciešama lidostas tranzītvīza, to izsniedz tās dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas tranzīta lidosta, pārstāvniecība. Ja tranzīts notiks caur divām vai vairākām dalībvalstīm, atbildīgā valsts ir tā dalībvalsts, kuras ārējo robežu ir plānojis šķērsot ārzemnieks, lai ieceļotu Šengenas telpā.

Konsulārā teritoriālā kompetence:

Lai saņemtu vīzu, ārzemniekam ir jāvēršas tajā atbildīgās Šengenas dalībvalsts pārstāvniecībā, kuras jurisdikcijā (konsulārajā apgabalā) atrodas ārzemnieka likumīgā dzīvesvieta.

Ja ārzemnieks attiecīgās pārstāvniecības jurisdikcijā (konsulārajā apgabalā) atrodas likumīgi, bet ne pastāvīgi, un var pamatot, kādēļ vīzas pieteikumu iesniedz šajā vēstniecībā, vīzas pieteikumu var pieņemt, ja ārzemnieka argumenti ir pamatoti.

Ja ārzemnieka, kura ieceļošanas mērķis ir Latvija, likumīgajā dzīvesvietā vai vietā, kur tas uzturas likumīgi, bet ne pastāvīgi, nav Latvijas pārstāvniecības vai Latviju pārstāvošas citas Šengenas valsts pārstāvniecības, ārzemniekam jāvēršas tuvākajā Latvijas pārstāvniecībā ārpus Šengenas telpas.

Vīzu saņemšana

Priekšnoteikumi vienotās vīzas saņemšanai (kuras izsniegšana Latvijā tika uzsākta no 2007.gada 21. decembra) 

Saskaņā ar Robežu kodeksa 5.pantu ārzemnieks var saņemt vienoto vīzu, ja izpilda šādas prasības:

  • personai ir derīgs ceļošanas dokuments vai dokuments, kas dod tiesības šķērsot robežu;
  • persona var pamatot iecerētās uzturēšanās mērķi un apstākļus, kā arī personai ir pietiekami līdzekļi, lai uzturētos Šengenas telpā un atgrieztos izcelsmes valstī;
  • personai neviena no Šengenas līguma dalībvalstīm nav aizliegusi ieceļot Šengenas telpā;
neviena no Šengenas līguma dalībvalstīm personu neuzskata par apdraudējumu savai politikai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskām attiecībām un Šengenas līguma dalībvalstu nacionālajās datu bāzēs nav informācijas, ka šo iemeslu dēļ ārzemniekam jāatsaka ieceļošana savā valstī.
 
Nodeva par vīzas pieteikuma izskatīšanu

Pievienojoties Šengenas telpai, Latvijai kļūst saistošs 2006.gada 1.jūnija Padomes Lēmums 2006/440/EK, ar kuru nodeva par pieteikumu izskatīšanu tranzīta un īstermiņa vīzām trešo valstu pilsoņiem tiek paaugstināta līdz 60 EUR (robežkontroles punktos 43 Ls + 0,70 Ls par katru personu grupas vīzas izsniegšanas laikā (tikai B vīzas jūrnieku grupām)) par pieteikumu izskatīšanu „A”, „B” un „C” kategoriju vīzām, ja Eiropas Kopienas nolīgums ar attiecīgo trešo valsti neparedz citu šīs summas apmēru. 

Saskaņā ar šo lēmumu no nodevas par vīzu pieteikumu izskatīšanu ir atbrīvoti:

  • bērni līdz 6 gadu vecumam;
  • skolēni, studenti, pēcdiplomu studiju studenti un tos pavadoši pasniedzēji, kas dodas ceļojumā studiju vai izglītojošu mācību braucienā;
  • pētnieki no trešajām valstīm, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā kā noteikts EP un Padomes Ieteikumā 2005/761/EK, lai atvieglinātu dalībvalstu vienotu īstermiņa vīzu izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā.

Padomes lēmums 2006/440/EK tāpat paredz, ka atsevišķos gadījumos nodevas var atcelt vai iekasējamo nodevu summu var samazināt saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ja tādā veidā var aizsargāt valsts kultūras intereses, kā arī intereses ārpolitikas, attīstības politikas jomās vai citā sabiedrības interesēm būtiski svarīgā jomā vai humānu apsvērumu dēļ (atsevišķos individuālos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumu Nr. 108 „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem” 10.punkta prasībām). 

2008.gada 1.janvārī stājās spēkā Eiropas Kopienas nolīgumi par vīzu režīma atvieglotajiem nosacījumiem ar šādām valstīm: Ukrainu, Moldovas Republiku, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju, Melnkalni un Serbiju un līdz ar to šo valstu pilsoņiem nodeva par vīzu pieteikuma izskatīšanu līdz 2008.gada 1.janvārim bija 35 EUR (nevis 60 EUR, kā tas ir noteikts Padomes lēmumā 2006/440/EK), bet pēc 2008.gada 1.janvāra – atbilstoši līgumos noteiktajam. 

Ārzemniekam, kas vēlas saņemt vīzu ieceļošanai Latvijā, ir jāiesniedz:

  • pase vai cits ceļošanas dokuments, kuras derīguma termiņš ir par trīs mēnešiem garāks nekā pieprasītās vīzas termiņš un kurā ir brīvas vismaz divas vīzām paredzētas lappuses;
  • vīzas anketa (pielikumā), kuru vīzas pieteicējs ir aizpildījis un pašrocīgi parakstījis;
  • 1 krāsaina fotogrāfija (35 mm x 45 mm);
  • Visās Šengenas valstīs derīga veselības apdrošināšanas polise par periodu, kuru ārzemnieks gatavojas pavadīt Šengenas valstīs (apdrošināšanas summa vismaz 30 00 EUR);
  • Samaksa vai apliecinājums par samaksu par vīzas pieteikuma izskatīšanu;
  • Pamatojuma dokumenti, kas apliecina ieceļošanas mērķi un nosacījumus. Ja ārzemnieks pieprasa tranzītvīzu, tad viņam ir jābūt derīgai vīzai ieceļošanai tajā valstī, kurā viņš ieceļos, pametot Šengenas telpu. Izņēmums šim nosacījumam ir tad, ja ārzemniekam vīza ieceļošanai galamērķa valstī nav nepieciešama. 

Pamatojuma dokumenti, kas apliecina ieceļošanas mērķi un nosacījumus

Ar pamatojuma dokumentiem vīzas pieteicējs pierāda:

  • Ieceļošanas mērķi (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprināts ielūgums);
  • Transporta līdzekļa izmantošanu un atgriešanos savā mītnes zemē (piemēram biļetes/biļešu rezervācija turp un atpakaļceļam);
  • Iztikas līdzekļu pietiekamību, lai uzturētos visās Šengenas valstīs, kuras ārzemnieks plāno apmeklēt un lai atgrieztos mītnes zemē (piemēram, izraksts no bankas konta par naudas pārskaitījumiem pēdējo mēnešu laikā);
  • Apmešanās vietas esamību Latvijā (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprināts ielūgums, ja uzaicinātais ārzemnieks dzīvos pie ielūdzēja, vai viesnīcas rezervācija);
  • Saikni ar mītnes zemi (piemēram, izziņa no darba vietas, mācību iestādes, dokumenti par iegūto izglītību/profesiju). 

Pārstāvniecību konsulārās amatpersonas lemj, kādus pamatojuma dokumentus ārzemniekam ir jāiesniedz, atkarībā no viņa brauciena mērķa, ceļošanas pieredzes, saiknes ar savu mītnes zemi un mītnes valsts apstākļiem, kā arī citu Šengenas valstu pārstāvniecību prasībām vīzu izsniegšanā. Tāpēc par vīzas pieteikumam pievienotajiem dokumentiem lūdzam interesēties pārstāvniecībā, kurā ārzemnieks ir paredzējis vērsties pēc vīzas un/vai apmeklēt attiecīgās pārstāvniecības interneta mājas lapu. 

Ceļošana ar Latvijas vīzām, kas izsniegtas pirms Latvijas pievienošanās Šengenas telpai

Ārzemnieks ar derīgu Latvijas vīzu, kas izsniegta pirms Latvijas pievienošanās Šengenas telpai, var ieceļot un uzturēties Latvijā vīzā norādīto laiku. 

Līdz 2008.gada 30.jūnijam Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas un Ungārijas izsniegtās īstermiņa vīzas varēs izmantot nepieciešamajam tr5anzītam caur Latvijas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovēnijas, Slovākijas un Maltas teritoriju, kas nepārsniedz 5 dienas un ir ievēroti Šengenas Robežu kodeksa 5.panta 1.punkta a), c), d) un e) apakšpunkta nosacījumi.

 

 

 

 

Jūs esat 08619283 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 2014.12.19

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts robežsardzi obligāta
Copyright © Valsts robežsardze 2007

Galvenā pārvalde, Rūdolfa iela 5, LV 1012.
Tālr. 67075617, 67075739, Fakss: 67075600,
e-pasts: ;